Pretestības metināšana
To izmanto plānu metāla detaļu metināšanai. Apstrādājamā detaļa ir iespīlēta starp diviem elektrodiem, un tiek pievadīta liela strāva, lai izkausētu virsmas, kur elektrodi saskaras, tādējādi metināšana tiek panākta, izmantojot sagataves pretestības sildīšanu. Apstrādājamā detaļa ir pakļauta deformācijai. Pretestības metināšana savienojas no abām pusēm, savukārt lāzermetināšana savienojas tikai no vienas puses. Pretestības metināšanā izmantotajiem elektrodiem ir nepieciešama bieža apkope, lai noņemtu oksīdus un metālu, kas pielipis sagatavei. Plāno metāla klēpju savienojumu lāzera metināšana nesaskaras ar apstrādājamo priekšmetu, un lāzera stars var iekļūt vietās, kuras ir grūti sasniegt ar parasto metināšanu. Arī metināšanas ātrums ir ātrs.
Argona loka metināšana
Izmanto ne-patērējamus elektrodus un aizsarggāzi, ko bieži izmanto plānu sagatavju metināšanai, taču metināšanas ātrums ir mazāks un siltuma padeve ir daudz lielāka nekā lāzermetināšanai, tādējādi deformācijas iespējamība ir lielāka.
Plazmas loka metināšana
Līdzīgi kā argona loka metināšana, taču tā deglis ģenerē saspiestu loku, lai palielinātu loka temperatūru un enerģijas blīvumu. Tas ir ātrāks un ar lielāku iespiešanās dziļumu nekā argona loka metināšana, bet mazāks nekā lāzermetināšana.
Elektronu staru metināšana
Tas balstās uz paātrinātu, augsta{0}}enerģijas-elektronu staru, kas bombardē apstrādājamo priekšmetu, radot milzīgu siltumu nelielā, blīvā apstrādājamā materiāla virsmas laukumā, radot "atslēgas cauruma" efektu, tādējādi panākot dziļu iespiešanās metināšanu. Galvenie elektronu staru metināšanas trūkumi ir prasība pēc augsta -vakuuma vides, lai novērstu elektronu izkliedi, aprīkojuma sarežģītība, vakuuma kameras radītā apstrādājamā priekšmeta izmēra un formas ierobežojumi, kā arī stingras prasības attiecībā uz sagataves montāžas kvalitāti. Var veikt arī ne-vakuuma elektronu staru metināšanu, taču slikta fokusēšana elektronu izkliedes dēļ ietekmē rezultātus.